Kāpēc latviešu sievietes netic komplimentiem?

Kāpēc sievietes neprot pieņemt uzslavas un tā vietā, lai atzītu, jā, šis man labi izdevies vai – patiesi, es šodien labi izskatos, viņas kautrīgi nodur galvu un sāk atrunāties? Kāpēc sevi nenovērtējam, bet labus vārdus uztveram ar aizdomām? Vai aizsākumi šīm sajūtām meklējami bērnībā?