Vai ir iespējams apģērbties nenodarot kaitējumu videi?

Modes industrija rada aptuveni 10% no pasaules siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Kokvilnas ražošana patērē milzīgu ūdens daudzumu. Un tā pieaug vietās, kur parasti ūdens ir ierobežotā daudzumā. 

Kokvilnas ražošanā izmanto pesticīdus, kas atstāj ietekmi gan uz vidi, gan cilvēka veselību. Auduma ražošanai un krāsošanai izmanto ķīmiskās vielas, kas piesārņo blakus esošos ūdeņus. Nemaz nerunājot par necilvēcīgajiem un nedrošajiem apstākļiem apģērba rūpnīcās. Šobrīd modes industrija ražo tā saucamo “ātro modi”, kas veicina aizvien pieaugošu patēriņu. Vidējs patērētājs pērk par 60% vairāk apģērba gabalu nekā 2000.gadā. Un valkā to divreiz īsāku laiku, kā rezultātā rodas milzīgas tekstila atkritumu kaudzes. Un tā ir problēma. Turklāt aptuveni 35% mikroplastmasas okeānos nonāk no sintētiskajiem apģērbiem. Kā? Izmazgājam blūzīti veļas mašīnā un no tās atdalās sīkas mikroplastmasas šķiedras, kuras netiek aizturētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Lai arī apģērbu industrijā rūpes par dabu kļuvušas par mārketinga neatņemamu sastāvdaļu, ietekme uz vidi ir nozīmīga, turklāt netrūkst zaļmaldināšanas gadījumu. Skaidrosim, kādi ir mūsu iepirkšanās paradumi un kam pievēršam uzmanību pērkot apģērbu? Vides draugs Māris Olte uz iepirkšanās eksperimentu aicinās dziedātāju Katrīnu Dimantu un TV raidījumu producenti Aiju Strazdiņu – Ratinsku.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Zaļi maldināts?" saturu atbild SIA "Finger Film Production"

#SIF_MAF2023