"Ērkšķu" dalībnieces ar asarām acīs ierodas skandalozajā Bruknas muižā

Pēc emocijām bagātās dienas Olaines cietuma Atkarīgo centrā dāmas pamodušās pierīgas kempingā un uzklausījušas noderīgu Monikas Cālītes koučinga nodarbību. Pēc tam viņas pametīs šo mājvietu un dosies uz nākamo apmešanās vietu, lai turpinātu ceļu pretī izaugsmei jaunā, nākamajām darbības un sadarbības tēmām pieskaņotā lokācijā. Kāda tā būs, dāmām nebūs ne jausmas līdz pat brīdim, kad mikroautobuss ieripos Bruknā, un dažas dalībnieces atskārtīs, ka, iespējams, galamērķis ir priestera Andreja Mediņa vadītā Bruknas Kalna svētību kopiena, kuru par savām īslaicīgākām vai ilgtermiņa mājām izvēlējušies atkarību mākti ļaudis. Dažām dalībniecēm ideja uzturēties reliģiskā kopienā nemaz neies pie dūšas, un daža laba izplūdīs pat asarās, kamēr citas šausmināsies par it kā ar šo vietu saistītiem reiz notikušiem vai varbūt nenotikušiem briesmu darbiem. Nervi tiks nokaitēti līdz baltkvēlei, un, tikko ieradušās pie Bruknas muižas, meitenes saies ragos tik pamatīgi, ka Marija pat iespers Gunitai. Iepazinušās ar priesteri Mediņu un savām jaunajām īstermiņa mājām - Bruknas muižu - Ērkšķu dalībnieces dosies pildīt muižas teritorijā un greznās, senlaicīgās ēkas iekšienē darāmos darbus. Viņas darīs to, sadalījušās pāros un apgūstot prasmi kalpot ne tikai kopējam labumam, bet arī viena otrai. Vakarā dāmas līdz ar citiem Bruknas kopienas iedzīvotājiem dosies uz obligāto dievkalpojumu, kas, spītējot ētikas un labas uzvedības normām, izvērtīsies par samērā jautru piedzīvojumu.