Agris Daņiļevičs parāda savu laimes oāzi – gleznaino lauku īpašumu
Pavisam drīz Latvijā būs liels, nozīmīgs koncertuzvedums un svinības - Dzirnām 40! Šī nozīmīgā notikuma vaininieks un tēvs ir Agris Daņiļevičs, pie kura šodien ciemos ir ieradies Andris Bulis.
Agrim šis lielais pasākums liek atskatīties uz ļoti ilgu dzīves posmu, neatceroties pat vairs, kā tad ir pirms tam bijis, kad jāstrādā algots darbs? Agris šodien ir pateicīgs visiem līdzcilvēkiem un īpaši arī Ukrainai, kuri ar zobiem un nagiem cīnās par to, lai mēs visi varētu dzīvot mierā un saticībā, radot mūziku, deju un mākslu...
Izvadājot Andri pa savām lauku mājām, Agrim īpaša miera osta ir viņa ezers. Tiesa, šis ezers ir ne tikai leģendām bagāts par kādu nogrimušu lidmašīnu, bet arī daudzu slavenu draugu pazaudētu lietu glabātuvi. Izrādās ezera dzelmē gulst Mārtiņa Brauna laulības gredzens, sievas jaunais mobilais telefons un daudzi citi krāmi, ko paziņas un draugi jauši vai nejauši ir tos nogremdējuši...
Aleksandras pasākums ar draugiem rit pilnā sparā! Izaicinājumi zaudētājiem kļūst tik interesantāki - Aleksandrai ir jāuzaicina uz deju kāds svešinieks! Domāts darīts! Tāpat Aleksandras draudzenei jāzvana melu zvans, kas beigu beigās izvēršas par gandrīz sabojātām draugu savstarpējām attiecībām un zvans kādai slavenībai, lai pierunātu to dziedāt līdzi. Šī loze un iespēja krīt Lienei Kivičai, nenojaušot, kāpēc tiek saņemti tik asprātīgi zvani?
Visubeidzot visi dodas ārā, lai izjokotu kādu svešinieku, uzdodoties par senu paziņu. Draiskais un jestrais vakars patiesi noslēdzas ar sāpošiem vaigiem un humora pilnām sajūtām!
Olga ir apsolījusi Kasparam uzadīt šalli. Lai nav tikai solījumi, viņa arī tam ķeras klāt. Tomēr par pārsteigumu Kasparam, izrādās, ka arī Olgas vecākā meita Lukērija tīri labi prot adīt! Lai arī ģimene nu jau dzīvo kopā vairāk nekā piecus gadus, Kaspars vienmēr ir domājis, ka meitenes ir kā princeses un neko nedara, tikai spaidot telefonus, tomēr izrādās, ka Olgas audzināšanas prasmes un iedotās zināšanas ir patiesi vērtīgas ar vairākiem slēptiem talantiem. Lukērija šajā sarunā piebilst, ka ne vienmēr visiem ir skaļi jāprezentē savas prasmes, jo tikmēr kamēr tu apgūsti un dari, citi tikai to komentē, nepamanot, ka viņus visus ātri un eleganti apsteidz!
