Tuvojoties ziemai, viens no kavalieriem cer iegūt pajumti Magones mājās

Margaritas ceļš pie čoma uz Dobeli iesākas pavisam bēdīgs - ir nozagti viņas mīļie Latgales un Latvijas karodziņi, kas labu laiku simbolizēja viņas patriotismu, piesprausti pie auto logiem. 

Sašutums ir tik liels, ka Margarita izplūst asarās... 

Ceļš no Rēzeknes uz Dobeli ir tik tāls, ka Margaritas draugi jau ir ne tikai pārgaidījušies, bet pat gandrīz nolēmuši doties mājās, viņu nesagaidot. Lai arī nakts melnumā visi nedaudz pasēž pie svētku galda, Margaritai jādodas pie miera - te nu Dobelē izpausties īsti nav kur - viņai nākas gulēt kafejnīcā uz dīvāna, kur telpai nav pat durvis...

Gluzunovu rudens kāzas solās būt nepavisam tradicionālas - pakļaujoties riskam, ka šajā laikā var būt gan sniegs, gan lietus, visi vienbalsīgi nolemj, ka vajadzēs viesus norīkot paņemt līdzi krokšus un gumijas zābakus. 

Lai arī Elīnai un kāzu organizātorei vīzija par vietas un notikumu norisi ir pilnīgi skaidra - Artjomam tas viss sagādā tikai lieku stresu, tāpēc viņš nolemj, ka viņam uz kāzām ir tikai jāierodas un nav īsti šis viss jāklausās. Paceļot jautājumu par kāzu viesiem, Artjoms piebilst, ka draugu viņam īsti nav, turpretī Elīna uz kāzām būšot saaicinājusi draudzenes, kuras ir tikai divas nedēļas pazīstamas...

Magones mīlas nometnē visi trijatā ir devušies atveldzēties uz ezeru. Notverot mirkli divātā Andrītis netur sveci zem pūri un, saņemot drosmi, Magonei gatavs izstāstīt savu plānu. Tā kā viņš visu vasaru dzīvo teltī un pavisam strauji tuvojas ziema, viņš nolēmis, ka nebūtu slikti, ja Magone dotu savā mājā viņam pajumti! Magone gan par šo ideju nav stāvā sajūsmā. Neliekoties īsti mierā ar Magones atraidījumiem, Andrītis nolēmis noskaidrot daudz detalizētāk - gan cik nopietni nolūki ir kavalierim Edgaram, gan vai Magone šo visu patiešām uztver nopietni?