Mīla kemperī dāmas aprunā jauniņo Sintu
Viltīga, nopietna, viņai kaut kas ir aiz ādas – tā pēc pirmās satikšanās nesen iepazīto Sintu raksturo “Mīla kemperī” kolēģi. Viņa radījusi par sevi mīklainu iespaidu un šķietami nelabprāt komunicē ar pārējiem. Dāmas gan spriež, ka tas esot saprotami- viņai nākas iekļauties kolektīvā, kur jau atrasta kopīga valoda un, iespējams, šādi Sinta cenšoties sevi pasargāt.