Kristīnes Lindenblates dzīvesbiedrs nevēlas, lai viņa kļūtu par pārgurušu ķēkšu
Čiris šoreiz viesojas Amatciemā, lai iepazīstinātu ar saviem slavenajiem kaimiņiem - komponistu Pēteri Vasku un režisori Dzintru Geku. Lai gan klīst runas, ka šajā paradīzes stūrī māju var atļauties tikai miljonāri, Vaskam pieder viena no pieticīgākajām mājiņām. Turklāt ar sievu viņš dzīvo katrs savā mājā, un abas savieno vien maza meža taciņa. Vasks stāsta, kā ticis pie sava nama un kāpēc Dzintrai radusies vajadzība pēc atsevišķas dzīvesvietas - viņa vienkārši vairs nav varējusi atrast vietu, kur paslēpties no vīra radošā gara.
Čiris un Andris Bulis iepazīst komponista radošo pasauli, Vasks izrāda savu darbistabu un cienā viesus ar stiprāku dzērienu. Izrādās, pēc jubilejas viņam sadāvināts tik daudz pudeļu, ka Amatciemā mierīgi varētu atvērt bezmaksas bāriņu. Vēlāk visi dodas pie Dzintras, kur Čiri un Vasku sagaida negaidīts skats - pie režisores kāds vīrietis dzied serenādi. Vasks ar Čiri uzreiz joko, ka sieva pieķerta ar mīļāko, bet pirms tam komponists rūpīgi piekodina - Dzintrai labāk nezināt, ka abi jau paspējuši iemalkot.
Dzintars pārrodas mājās no darba, taču šoreiz Kristīne viņu nesagaida ar ierasto vakara rituālu un kopīgām vakariņām. Arī uz galda sagaida vilšanās - Dzintaram nekas īsti negaršo, un pat Kristīne atzīst, ka gatavošana nav viņas stiprā puse. Tomēr Dzintars par to nebēdā - viņš nav nekāds Endziņš, kuram obligāti vajadzīga silta zupa, pats sev varot kaut ko pagatavot, turklāt pa ceļam jau esot paēdis. Arī par svaru viņš īpaši nesatraucas, jo turpina nodarboties ar cīņas mākslu. Dzintaram svarīgākais esot pavisam kas cits - lai mājās būtu skaista, smaidīga un apmierināta sieviete, nevis pārgurusi ķēkša, kurai pēc tam vairs nav spēka nekam citam, arī guļamistabā.
