Kristīnes Lindenblates mīļotais ierosina nodoties mīlas priekiem fjorda vidū
Pēc kakao ceremonijas Magone kopā ar sistemātisko kouči Vitu Stalidzāni dodas pastaigā, kur saruna pievēršas vienam no Magones lielākajiem pašreizējiem jautājumiem - dzīvesvietai un pienākumiem, kas viņu tur. Vai Magone patiešām vēlas turpināt rūpēties par lopiem, vai arī to dara tāpēc, ka tā pieņemts un no viņas to sagaida? Doma par pārcelšanos uz Rīgu šķiet vilinoša, tomēr Magoni kavē mammas viedoklis un bailes viņu pievilt. Vita iedrošina Magoni saprast, ka izvēlēties savu ceļu nenozīmē pamest vai nodot mammu. Kouče arī iesaka praktiskus paņēmienus, kā ikdienā rast mieru un atšķirt pašas vēlmes no citu uzspiestajām gaidām. Magone apņemas ieviest savā dzīvē nelielus sazemēšanās rituālus, lai pamazām rastu lielāku skaidrību.
Dzintars un Kristīne dodas makšķerēt Norvēģijas fjordā ar savu motorlaivu. Taču, baudot brokastis un romantiskas sarunas, atklājas, ka pārim uz romantiku ir visai atšķirīgs skatījums. Dzintars gatavs mīlas priekiem kaut vai laivā, bet Kristīnei svarīgākas par neķītrībām ir jūtas un romantika. Vai uz fjorda ūdeņiem pārim izdosies atrast kopīgu valodu? Tikmēr Kristīnei uzķeras pamatīga zivs, un viņa ir apņēmības pilna tikt galā pati. Dzintaram atliek vien noskatīties, kā lielais loms tomēr noraujas!
Nansija dodas iepirkties brokastīm, taču gar ziediem paiet garām nespēj - īpaši tiem, kas smaržo pēc zivīm! Ik pa laikam sarunā ieskanas arī itāļu valoda, jo Nansija ne tikai nesen devusies solo ceļojumā uz Itāliju, bet jau plāno tur atgriezties un cītīgi apgūst valodu. Taču mājās, gatavojot brokastis, sarunas kļūst nopietnākas. Nansija atklāj Justam, ka naktī gandrīz nav gulējusi - galvā mudž domas, bet pārslodze neļauj atslēgties. Pamatdarbs, pienākumi un centieni veidot karjeru - kad tam visam pa vidu atrast laiku atpūtai? Nansija atzīst, ka slodze kļuvusi par lielu, un atklāj arī to, kur strādā savā ikdienas darbā - organizācijā, kas palīdz jauniešiem atklāt radošās izpausmes.
