Lindenblates mīļotajam Dzintaram friziera apmeklējums pārvēršas iztaujāšanā par kāzām
Dzintars dodas pie friziera, bet Kristīne viņam līdzi - viņa pati frizierim parāda, kādu tieši frizūru mīļotajam vajadzētu nogriezt. Izrādās, frizieris ir latvietis un sens Dzintara draugs, kurš Norvēģijā dzīvo jau desmit gadus. Kamēr vīri aizrunājas par dzīvi Norvēģijā, Kristīne uz vietējo sieviešu fona izceļas ar savu īpaši košo un saposto tēlu. Taču sarunu pārtrauc negaidīts atklājums - tepat blakus veikalā nopērkami Kāruma sieriņi! Kristīne aizskrien pēc latviešu garduma, bet frizieris paliek divatā ar Dzintaru un ķeras klāt nopietnākiem jautājumiem - kāpēc viņš vēl nav nokārtojis Norvēģijas pilsonību un, pats galvenais, kāpēc nav apprecējis Kristīni? Dzintaram ir savs skaidrojums - laulībām vajadzīgs gan briljanta gredzens, gan sava māja. Galu galā sievu taču nevarot vest uz dzīvi īrētā mājā!
Margaritai un Annijai pacietība sāk trūkt - vannas istabā jau sen nav gaismas, un mazgāšanās telefona lukturīša pavadībā abām ir līdz kaklam! Tā kā jaunā lampa jau nopirkta, bet elektriķis mājās nav, Annija nolemj pati ķerties pie darba. Talkā tiek ņemts arī mākslīgais intelekts, kura padomi gan izrādās tikpat noderīgi kā lukturītis dienas laikā. Abas drosmīgi ķeras pie elektrības darbiem, taču bailes dabūt pa pirkstiem mijas ar arvien lielāku aizkaitinājumu. Kad Margaritai pacietības mērs ir pilns, viņa pati kāpj uz trepēm un sāk bakstīt lampu. Vai Annijai beidzot izdosies uzvarēt tumsu un pielikt jauno lampu, vai arī šis remonts beigsies ar pamatīgu īssavienojumu attiecībās?
Mājās nav ne siltuma, ne karstā ūdens, tāpēc Magone dodas uz ezeru mazgāties un izvēdināt galvu. Kad sirds pilna, viņa te raksta dzeju un meklē mieru dabā. Taču arī iešana aukstajā ūdenī ir vesels piedzīvojums - jāsamērcē mati, jāsaņemas un vēl jāizdzīvo čakru un septiņu krāsu epopeja! Magone neslēpj, ka ir nogurusi no visa, bet čīkstēt neesot variants. Pēc ezera rituāla viņa atgriežas pavisam citā noskaņojumā, lai gan ikdienas rūpes nekur nav pazudušas.
