Novusa vakars Valteru ģimenē izgaismo attiecību spriedzi
Bindru ģimenē Agrita raksta atlaišanas vēstuli Esterei. Agrita dalās ar Esteri par sistemātisko terapeites apmeklēšanu, meklējot un risinot pagātnes kļūdas. Viens no uzdevumiem, ko "Burku studijā" deva terapeiti, bija uzrakstīt atlaišanas vēstuli Esterei. Rakstot vēstuli, Agrita raud. Tajā teikts, ka Estere pārāk agri uzņēmusies pieaugušo funkcijas, ka viņai ir tiesības pateikt “nē” un tiesības būt bērnam šajā ģimenē. Agrita saprot, ka, uzliekot Esterei pārāk lielu atbildību, tas var traucēt viņas izaugsmei. “Es tevi atbrīvoju no vecāku lomas,” Estere citē vēstules rindas. Agrita, asarās atzīstot, saka, ka viņai bijis ļoti grūti rakstīt savas emocijas un atzīt savas kļūdas. Estere atzīst, ka viņa priecājas par iespēju pieaugt ātrāk. No vēstules viņu visvairāk aizkustinājuši vārdi “es tevi mīlu”, jo šos vārdus ģimenē bieži nesaka. Estere atklāj, ka viņai joprojām ir mammas vēstule, ko Agrita rakstījusi, kad Estere mācījās 4. klasē, un strīdu brīžos viņa to joprojām pārlasa. Estere atzīst, ka viņa bijusi pirmais bērns mammai, un viņa pilnībā pieņem un saprot mammu.
Valteru ģimene kopīgi spēlē novusu. Vita atzīst, ka viņa ir azartiska un viņai dzīvē nepieciešams spilgtums, tāpat ģimenē netrūkst konkurences. Lauris vaicā meitai, kā iet skolā, uz ko saņem atbildi – “normāli”. Vita piebilst, ka 14 gadu vecumā viss parasti ir “normāli”. Lauris atzīst, ka Anna var bez mitas stāstīt par zirgiem, savukārt Gabriels – par močiem un mašīnām. Vita atzīst, ka Annai šobrīd ir periods, kad viss, ko mamma saka vai dara, šķiet apkaunojoši. Tiek atcerēts, ka Gabriels bērnībā grūti pārdzīvoja zaudējumus – kādā futbola spēlē pirms zaudējuma viņš pat krita zemē. Anna atzīst, ka agrāk Gabriels bijis azartiskāks un aktīvāks, un viņai pietrūkst šīs dzirksts. Spēles laikā Anna ar kiju uzsit mammai pa roku, un Vita atzīst, ka ik pa laikam ģimenē tā viens otram “iešauj”. Spēles laikā pasprūk arī pa kādam lamu vārdam – Gabriels atklāj, ka vecāku klātbūtnē parasti nelamājas, bet draugu lokā tas notiek biežāk.
Karalkinu ģimenē Vendija gatavo kazas tauku krēmu, kas, pēc viņas teiktā, palīdz dažādu kaišu gadījumos, lietojot kā ķermeņa krēmu. Lai to pagatavotu, sagatavošanās jāveic jau divus mēnešus iepriekš. Pāvels pārrodas mājās ar Viku, taisa tēju un vēlas tai pievienot cukuru. Vendija jautā, vai viņš var apstiprināt, ka ir samazinājis cukura patēriņu. Izrādās, Pāvelam holesterīna līmenis ir divas reizes virs normas, galvenokārt pārmērīgā cukura patēriņa dēļ. Agrāk Pāvels krūzē lika četras tējkarotes cukura, tagad – divas. Vendija aizrāda Pāvelam, ka viņš ir atbildīgs gan par sevi, gan sava bērna priekšā. Pāvels atklāj, ka agrāk svēris 120 kilogramus, bet mazāk nekā gada laikā zaudējis 40 kilogramus. Vendija arī lūdz Pāvelu nepirkt Vikai tik daudz saldumu. Pāvels saka, ka saldumus pērk tikai piektdienās. Vendija ierosina izmērīt asinsspiedienu, bet Pāvels atbild – “ja negribas?”. Vendija satraucas, vai tiešām par Pāvela veselību uztraucas tikai viņa pati, piebilstot, ka vīriešiem bieži ir trīs kaites: “ai, pāries”, “ai, sadzīs” un “nav vairs jēgas neko darīt”.
Kohu ģimenē noslēdzas slēpošana Riekstu kalnā. Zābaki ir samainīti, un ģimene turpina slēpot. Olga saka, ka visi viņai ir parādā vakariņas, jo bez viņas šī brauciena laikā ģimene netiktu galā. Viesturs piebilst, ka bez drāmas nav dzīves. Viņš atzīst, ka Olga ir liels atbalsts. Olga pati ģimenes locekļus sauc par naivuļiem, jo viņiem šķitis, ka bez viņas viss izdosies. Pēc šī brauciena Olgai vairāk prasās karstvīns nekā tēja. Meitenēm kopīgais brauciens paticis. Viesturs saka, ka visi ir iesācēji un bez drāmas nav uzvaras. Olga uzreiz piebilst, ka bez stipras aizmugures – bez viņas – nekas nebūtu izdevies, un visi sen būtu raudājuši un braukuši mājās. Olga sevi dēvē par īstu cieto riekstu.
