Bindru un Valteru ģimenes ļaujas kopīgam dziesmu un deju vakaram
Bindru ģimene ir ciemos pie Valteru ģimenes, un Vita uzaicina dāmas uz savu salonu – vizāžistes meistarklasi. Agrita atklāj, ka ar meikapu sākusi aizrauties jau agrā vecumā, jo gājusi sporta dejās, tāpēc kosmētika viņai nekad nav bijusi sveša. Vita lūdz Bindru dāmām noņemt kosmētiku un dramatizē: “Kādas ir Bindru īstās sejas?” Viņa vēlas noskaidrot – vai dāmas ir tikpat patiesas arī aiz kadra, kā kameras priekšā? Agrita uzsver, ka tas ir realitātes šovs un nekāda scenārija nav. Estere gan atklāj, ka mamma kadrā neizrāda savu vājumu – to skatītāji neredz. Agrita jautā Annai, vai viņa bieži ņem mammas kosmētiku. Anna atzīst, ka, ja vajag, viņa vienkārši paņem, un bieži neatdod atpakaļ. Vita nosmej: “Labi, ka man tikai viena sieviete.” Agrita atbild: “Mums gan citādi – viens, divi, trīs.” Viņa piebilst, ka arī viņas meitas mēdz ņemt mammas kosmētiku.Saruna ievirzās par ģērbšanos. Anna ir aizvainota – viņai šķiet, ka mamma viņu agrāk ģērbusi nesmuki. Viņa atzīst, ka mamma viņu ģērbusi “kaut kādos sūdos” un ka mamma neko nesaprot no stila. Vita ironiski jautā: “Es tiešām neko nesaprotu no stila? Man liekas, ka es esmu baigi stilīga.”Tiek apspriesti skinny jeans un pusaudžu mode. Anna uzsver, ka mamma ir no “dinozauru laikmeta”. Viņa saka, ka vajag baggy jeans, Estere iesaistās un piebilst – jāvelk mom fit. Mammas – Agrita un Vita – smejas un atzīst, ka īsti nesaprot, kas ir mom fit. Vita jautā Agritai: “Kā mēs tik tālu esam tikušas un neko nesaprotam?” Agrita atklāj, ka agrāk staigājusi tikai kleitās un bikses sākusi vilkt tikai pēdējos divos gados. Estere piebilst: “Tu nopirki bikses pēc kuņģa samazināšanas.” Vita sāk smieties. Agrita piekrīt: “Izklausās tā – izej no slimnīcas un: kur ir bikses?” Vita turpina: “Man vairs nav kuņģa, man vajag bikses.”
Valteru ģimenē kamēr dāmas bauda meistarklasi, Gabriels, Lauris un Marks atrod vīrišķīgas nodarbes – mēģina pielaist motociklu. Marks atzīst, ka gribētu tādu moci kā Gabrielam. Lauris iesmej, ka pats brauc ar zāles pļāvēju.Gabriels stāsta, ka ar močiem sācis interesēties astoņu gadu vecumā, bet pirmais motocikls bijis vienpadsmit gados. Marks arī vēlas krāt naudu mocim un jautā, cik tas maksā. Gabriels atklāj, ka viņa motocikls maksājis 3000 eiro, no kuriem pats samaksājis 1000, bet pārējo palīdzējusi mamma. Agrita novērojusi, ka Marks pieķeras Laurim un Gabrielam, jo viņam pietrūkst vīrieša lomas ikdienā. Gabriels mēģina pielaist motociklu, bet pēkšņi atskan blīkšķis – mocim bijusi atgāze. Lauris gandrīz paliek kurls, arī Markam aizsit ausis. Marku nosēdina uz moča, un viņš pats atzīst, ka ir par mazu tādam motociklam, lai gan ātrums viņam patīk. Dāmas atgriežas no grimētavas, un viņas sagaida Laura improvizēta dziesma par sapucēšanos. Vita piedzied klāt, ironizējot par nenovākto galdu. Lauris uzdāvina savu disku un grāmatu Bindru dāmām un saņem uzaicinājumu braukt arī pie viņiem ciemos. Vita sajūsmināti iesaucas: “Tas ir uzaicinājums? Mēs esam uzaicināti?”
Karalkinu ģimene - Pie Karalkiniem ieradies attiecību treneris Kristaps Ozoliņš, lai palīdzētu rast risinājumus piecgadīgās Vikas audzināšanā. Vendijai svarīgi saprast, ko darīt ar manipulējošo raudāšanu – tētis bieži piekāpjas un izdara, ko bērns vēlas. Pāvels saprot, ka Vika manipulē, bet viņš ir tētis, un Vika ir princese.Kristaps skaidro, ka bērns izmanto tās prasmes, kas strādā – ja raud un vecāki izdara, viņš saprot, ka tā var panākt savu. Ja grib to pārtraukt, jāiemāca bērnam nosaukt savu vajadzību.Vendija min piemēru – pie vakariņu galda Vika grib ūdeni, bet nevēlas pati aiziet tam pakaļ, vēlas, lai to izdara vecāki. Kristaps uzsver, ka jāmeklē iemesls – varbūt bērns vēlas uzmanību vai samīļošanu. Svarīgi noturēt robežu, bet neievelties bērna emocijās.Pāvels saka, ka pie galda Vika daudz runā. Vendija uzskata, ka tas ir normāli. Viņa atklāj, ka Pāvelam vakariņu laikā ir cita tradīcija – skatīties TV, nevis runāties. Vendija dalās, ka, kad viņa ar Viku runā, Pāvels demonstratīvi uzliek pauzi un saka: “Pasakat, kad beigsiet runāt.” Kristaps dod uzdevumus: vakariņas bez telefona, Vendijai – nespiest Pāvelu runāt, un Vikai izveidot pienākumu grafiku. Tāds pats grafiks jāizveido arī vecākiem. Kristaps uzsver, ka bērnam jāredz piemērs. Pāvels saka Vendijai: “Ja tu nevari paklusēt…” Kristaps uzreiz uzliek roku viņam uz pleca, un Pāvels piebilst: “Tev jādod man pēdējais vārds.”
Kohu ģimene Viesturs dalās savā mentālās veselības stāstā, kas jau desmit gadus ietekmē arī Olgu. Olga atzīst, ka viņa ir grožu turētāja un ka viņi ir pretstati, kas aizstāj viens otra trūkstošo.
Olga saka: “Tu jau zini, ka es tev saku – saņemies, lupata!” Viesturs pārjautā: “Tu mani par lupatu nosauci?” Olga atzīst, ka afekta stāvoklī pat devusi pļauku, kad viņš domājis, ka tūlīt nomirs. Viņai apnikuši šie “vārguļu pasākumi”.Viesturs apgalvo, ka sievas komentārus neuztver tik skarbi, kā viņa tos pasniedz. Olga atzīst, ka arī viņai bijusi četrdesmitgadnieku krīze, kad apšaubījusi savu karjeru un dzīves izvēles. Olga jautā, vai Viesturs atceras, kā reaģēja, kad viņai bija depresija. Viņš mēģinājis dažādas lietas, bet Olga prasa – kā tu pret mani izturējies? Viņa atceras, ka viņu kaitinājis jautājums: “Kad tev tas beigsies, kad tev pāries, tev vēl ilgi?” Viesutrs atzīst, ka daudz ko palaiž gar ausīm. Olga saka: “Tu prasi visu laiku mīlestību, bet pretī...Tu esi tik drausmīgi neiejūtīgs.” Viesturs atbild: “Aiztaisi savu mutīti,” un apskauj Olgu.
