Viesturs Kohs saņem dūšu un veic plastisko operāciju

Valteru ģimenē Vita ar māsu Ingu mašīnā pārrunā bērnu pabalstus – kā tie atšķiras Vācijā un Latvijā. Vita atklāj, ka, kad piedzima Gabriels, bija jācīnās par to, ko viņa dara Vācijā – bija jāiziet cauri papīru kaudzei, lai saņemtu pabalstu un tiktu pie dzīvokļa. Dzīvoklis bija apmaksāts. Tagad Vācijā bērnu nauda ir 150 eiro, Latvijā – 50 eiro par bērnu. Inga saka – nav jēgas vairs strādāt, jo par pabalstiem, ko saņem un pabalsti apmaksā īri, sanāk tas pats, kas ejot uz darbu. Ar visu to Vita akcentē, ka tik un tā nebrauktu atpakaļ uz Vāciju. Māsas pastaigā nolemj sazināties ar Deniju (Gabriela bioloģisko tēvu), lai noskaidrotu, vai viss vēl ir spēkā. Vitai sākas trīce, kājas vājas, sajūta, ka tūlīt ģībs – ir bail. Vitai negribas zvanīt, jo negrib dzirdēt atbildi, ka Denijs ir slims, un kā paziņot Gabrielam, ka atkal nesanāca. Vita zvana Denijam – viņai klapē sirds, šķiet, ka tūlīt panikas lēkme sāksies. Denijs neceļ telefonu. Kamēr Vita ar Gabrielu Vācijā, tikmēr Lauris ar Intu (Vitas mammu) devušies uz Krustakalnu. Inta atzīst, ka kopības vairāk ir ar Lauri – ar viņu vairāk var parunāt, Vita ir steidzīgāka. Inta akcentē, ka cik bērnu piedzimuši, pateicoties Krustakalnam – kad dakteri saka, ka nevar būt, bet, atbraucot uz Krustakalnu, saņemot dievisko enerģiju, bērni piedzimst.

Lauris komentē, ka viņš nav Denijs – viņam nav pieci bērni dažādās Latvijas vietās, bērni nav viņa pašmērķis. Ja godīgi pārprasa, vai viņš vēlētos – tas nav viņa top 5 vēlmju sarakstā, viņš labāk vēlētos jaunu dzejoļu krājumu. Inta dalās, kā sākās viņas ceļš ar Krustakalna atvēršanu – mājās, raudot, nolikusi meitas gulēt, lūgusies uz grīdas, un tajā naktī istaba palika gaiša, un priekšā redz vīrieti ar kroni galvā, pa vaigu tek asinis, un tādu, kādu redzam Jēzu bildēs– stāv liela auguma cilvēks priekšā, izpleš rokas un ar lielu vērzienu saka – “te būt Latvijas Dieva mīlestības kalns – Ķeguma Krustakalns!”. Viss, kas tika parādīts vīzijā – plikā mežā Intai bija jāveido Krustakalns. Inta atzīst, ka pastāstīt nevarēja nevienam un joprojām nevar līdz galam – citi uzskatīja, ka viņa jūk prātā, bet Jēzus pateica Intai – ej un stāsti simtiem, miljoniem. Intai tā ir misija, tas nav algots darbs. Intas tētis pārmeta – kāpēc tu to dari, bet Inta teica – ja kaut viens cilvēks nokritis ceļos un lūgsies pie krusta, dēļ tā viena bija vērts veidot Krustakalnu.

Bindru ģimenē Agrita nolēmusi nokrāsot matus. Kamēr matu krāsa ievelkas, Agrita ar Esteri gozējas uz terases. Agrita joprojām uztur kontaktu ar bijušo draugu Jāni. Viņi pat ir satikušies – sasolījis zelta kalnus. Agrita uzskata, ka jebkuras attiecības, lai kā beigtos, ir jācenšas cienpilni pabeigt, un par ko vienoties var tikai sarunas laikā, tādēļ Agrita piekrita satikties un parunāt, bet pie kopsaucēja nav nonākuši. Agrita netic, ka var atmest visu pagātni un no šodienas būt cits cilvēks – tas ir laiks, tas ir darbs ar sevi, jāiet terapijā, meditācijās, pie speciālistiem, tas nav tā, ka vienas dienas laikā mainās. Agrita atklāj, ka noteikti nav sērošanas fāzē – atzīst, ka vieglāk paraudāt spilvenā, un viens vakars bijis, kad uznāca un raudāja. Estere negrib nevienu nelabēli ielaist mājās, lai izbojātu auru. Agrita min, ka tādēļ neatklāj plašākai publikai, kur dzīvo. Agrita min, ka ir plāns B – novērošanas kameras, jo trigeris tomēr ir un bailes iekšēji arī. Estere ar Marlēnu gatavo zīmes uz durvīm – puišiem ieeja aizliegta, meitenēm ieeja aizliegta. Agrita tikmēr žāvē matus – saknēs redzams sarkanīgs tonis. Markam šķiet, ka nekas nav savādāks – viņam šķiet, ka pakrāsota tikai augša, lai redzētu, kā izskatīsies, un ja patiks, tad visus tādus krāsos.

Karalkinu ģimene ieradusies Gulbenē, tirdziņā. Pienāk vīrietis un saka, ka redzējis Vendiju “Slavenības bez filtra” – Vendija saka, nē, viņa ir “Ģimene burkā”. Vendija atzīst – šitas slīpais džeks, ko viņš līmējas klāt, no viņa nes pa gabalu. Vīrietis piedāvā Pāvelam darbu un reklamē Vendijai – piedāvā mežistrādi. Vendija domīga. Vīrietis saka – es skatos, ka viņam daudz kas nepatīk. Pāvels atzīst, ka tas nav viņa darbs – viņš strādā gaterī, tur ir betona grīdas, auksti, viņam ir sasalušas kājas un rokas no policijas laika, pat vasarā ir zili pirksti. Pāvels intervjā saka – ko man tur izdarīt, kauties ar gaisu? Nē! Runāt ar gaisu – nē! Vendija atzīst, ka vīrieši viņai bieži pievērš uzmanību un arī raksta sociālajos tīklos, piedāvājot attiecības. Vīrietis Vendijai piedāvā – ja tavs vīrs neatrod darbu, tu nāc man par sievu, es tevi uzturēšu. Vendija smejas. Pāvels nav īsti greizsirdīgs, bet viņam nepatīk, ka kāds uzmācas viņa sievai. Vendija saka, ka viņa negrib, lai viņu uztur – viņa no garlaicības nomirs, viņa esot hiperaktīva. Vīrietis piebilst – bet es arī, mums abiem nauda ir, mēs tikai tusēsim pa ārzemēm. Vendija saka – pietrūkst maza nianse – mīlestība. Pāvels komentē – ja Vendija gribēs aiziet, tad nav jēgas viņu turēt. Vīrietis prasa Vendijai, vai viņa nevar iemīlēties viņā. Vendija saka – baidās, ka nē. Vīrietis prasa – kas, man ūsu nav, bārdu, zobus es varu rīt ielikt. Vīrietis, apkampjot, apčamda Vendiju – Vendija viņam lūdz ieturēt distanci. Vīrietis prasa, kā viņu sauc – izrādās visu laiku meklējis Vendiju savā dzīvē. Vendija viņu izgrūž ārā no sava stenda teritorijas.

Kohu ģimenē Viesturam acu plakstiņu operācija. Ķirurgs nomazgā acis Viesturam ar spirtu – viņš komentē, ka šitā var apcirsties. Ķirurgs saka – tāpēc mēs visi tādi jautri. Viestura pirmās domas – ka tūlīt apdolbīsies, jo nav grādīgo dzērienu lietotājs. Viesturam tiks nogriezts 1 cm. Tālāk seko šprices – Viesturs komentē: “pa pieciem odiņiem katrā acī”, nav nekas nepatīkams, bet nav arī nepanesams, ja salīdzina – tuvāk zobu narkozei. Ķirurgs iesmej – otru arī taisām? Jūs par otru arī samaksājāt? Viesturs prasa, kā ar sportu – šahu drīkst! Viesturam noņem apsējus, viņš ceļas augšā un saka – “I’m sexy and I know it!”. Olga ar Viesturu kadrā sabučojas – abi ar sagraizītām acīm. Viesturs prasa – ko nākamo taisīsim? Viņam bija doma ielikt tetovējumu vai… “ko jūs tur ņematies, salabojat savas attiecības?” – viņš citē citus. Olga saka – tev tāda jocīga humora izjūta, droši vien anestēzija nav izgājusi. Viesturs dzejā runā par Olgas acīm – “tavas acis kā septiņi ezeri, trīs niedru pātagām, kliju laukiem…”. Olga saka – kā jūs redzat, anestēzija strādā lieliski!