Pāvels Karalkins pirmo reizi atklāj savu īsto algu

Kohu ģimenē pamodušies no ziemas miega, un pavasaris sākas ar dārza darbiem – jāievāc apkārtne. Olga skatās uz šķūnīti un saka, ka viņa nevar… Kad pūš liels vējš, liekas, ka aizpūtīs visu, kas iekšā. Ģimene nonāk līdz bērnu laukumiņam, kur joprojām stāv ēdiens – maize. Viesturam ar Adrianu radies plāns – vai nu tikt vaļā no laukumiņa, vai uztaisīt lielāku bunkuru. Olga saka: “es tev jau divus gadus šo stāstu.” Viesturs atbild: “a es divus gadus tevi neklausīju un izdomāju pats to šogad.” Olga turpina cepties – protams, kad es saku, tad tā nav laba doma, bet kad Viesturs saka – tad tā ir lieliska ideja. Atklājas, ka Viesturs pa kluso redīsus iestādījis – tā bija viņa pirmā reize! Viesturs ieguglējis “dārza kalendārs 2026” un jūtas kā opis, skatījies, ko vēl var iestādīt šajā laikā. Olga ar lepnumu saka, ka viņa ir kailgliemežu Facebook grupā. Viesturam ir ķīmija pret kailgliemežiem – tā jāmet ārā pirms lietus, viņam ideja apliet zāli un tad bērt ķīmiju. Olga māca, kā pareizi bērt ķīmiju – jāveido čupiņas, bet Viesturs turpina kratīt. Viesturs neklausās, ko Olga saka. Viesturam bail, ka dārziņu tantes neapēdīs pēc raidījuma par viņa sastādītajiem redīsiem. Olga atbalsta, ka viņš pirmo reizi to darījis, un lepojas ar viņu.

Bindru ģimenē Estere ir Čehova teātrī uz tikšanos ar Maksimu Buselu. Maksims atzīst, ka lielākais procents, kas iestājas aktieros, ir meitenes. Bez izglītības teātrī nevar, viņš akcentē: “varbūt tu būsi pirmā!” Estere smejas: “nu izsisties man patīk.” Maksims fiksē, ka iespējams tikai ārzemēs varētu iztikt bez izglītības. Maksims pats attālināti mācījies un pabeidzis 12. klasi. Estere apsvērusi iespēju strādāt ārzemēs, jo angļu valodā jūtas brīvi. Maksims akcentē – nav tā “negribu, nezinu, nemāku.” Estere nodemonstrē savas angļu valodas prasmes. Esteri visvairāk biedē – vai aktiera profesijā būs iespējams veidot ģimeni. Maksims atzīst, ka vīriešiem vieglāk, bet no viņa pieredzes tas netraucē – ģimene ir iespējama arī aktiera profesijā. Estere atzīst, ka grib veidot ģimeni un attīstīt pēcnācējus, un negrib, lai profesija to ietekmē. Maksims izsaka komplimentu – Estere ir skaista. Estere atzīst, ka komplimentus no pretējā dzimuma viņai grūti pieņemt. No draudzenēm – “o jā, tu labi izskaties”, bet no vīrieša – “paga, varbūt tiešām es labi izskatos?” Estere saka: “kas neriskē, tas nedzer šampanieti,” un viņa būs tā, kas riskēs – darīs visu tālāk, lai cik ļoti negribas un ir bail par studiju periodu, bet ir jāsaņemas.

Valteru ģimenē Vita ar Gabrielu Vācijā pie Vitas māsas, bet pirms tikšanās ar Gabriela bioloģisko tēvu ir vēl viens svarīgs notikums – ramadāna vakariņas, ko gatavos Vitas māsa Inga un viņas vīrs. Inga ieskicē, ka ramadāna laikā līdz saullēktam neēd un nedzer, un, kad saule riet, musulmaņi atsāk ēst un dzert. Atklājas, ka Ingas vīrs Išams piekritis parādīt ramdāna vakariņas plašākai auditorijai ar vienu norunu – ja māsas nopirks vienādas bļodiņas. Vita uziet arī vietu, kur pirmo reizi satikās ar Deniju – Luna bārā. Vita atceras, ka strādāja tur un uzreiz pamanīja Deniju – viņš bijis harizmātisks, patika viņa stāsti, bet, iepazīstot dziļāk, viss izvērtās par vilšanos. Inga stāsta, ka uz galda jābūt olām, marokāņu tējai ar piparmētru, daudz cukura, zupai harira un maizītēm. Tēja tiek lieta no augstuma, lai veidotos putas – tas nozīmē, ka tēja laba. Pie galda sēž arī Ingas vecākais dēls. Vita interesējas, kā taisīt marokāņu pankūciņas. Vita atzīst, ka tās ir pufīgas ar caurumiņiem, pārlietas ar medu un jāēd ar pirkstiem – var daudz apēst. Atklājas, ka Gabrielam negaršo zivis – viņš nekad nav ēdis lasi, tikai zivju pirkstiņus. Viņam nepatīk īstas zivs smaka, viņam zosāda, “velk uz augšu” – iespējams, iepriekšējā dzīvē kaut kas bijis ar asakām.

Karalkinu ģimenē pavasara darbi – Vendija ar Viku apskata siltumnīcu un gatavo zemi jaunajiem stādiem. Viktorija dzied dziesmu par kumelīti. Tiek pacelta tēma par Vikas draugu Uvi – Viktorijai viņš patīk, bet saka, ka nav apprecējušies. Vendija smejas – Viktorija un Uvis precas un šķiras katru dienu. Pienāk laiks šļūtenei – Viktorija iet attaisīt, bet atnāk raudot, jo krāns bija vaļā bez šļūtenes un nobijās. Vendija mierina un labo, bet šļūtene nestrādā – jāsauc Pāvels. Pāvels ķeras klāt, bet pēkšņi izsprāgst ūdens pa gaisu. Izrādās problēma bija, ka Viktorija līdz galam nenosēdināja šļūtenes pistoli. Kamēr dāmas siltumnīcā, Pāvels dodas ieliet degvielu. Degviela ģimenē nepieciešama ne tikai mašīnai, bet arī ģeneratoram, benzīnzāģim un trimmerim. Nedēļā degvielai aiziet 120 eiro. Pāvels tankā par 40 eiro vairs nevar uzpildīt pat 20 litrus: “nu šausmas… 40 eiriki un nav vispār 20l… kā dzīvot…” Viņš nesaprot cenu kāpumu, atceras laikus, kad degviela maksāja 30 centus. Salīdzina algas Gulbenē un Rīgā – starpība 500 eiro. Strādājot ar nakts maiņām bija virs 1000 eiro, bet bez tām – mazāk. Tagad alga Pāvelam ir zem 1000 eiro.