Kaspars Kambala ar dramatisku žestu paziņo, ka viņa laiks ar Olgu ir beidzies
Magones sētā lielā talka vēl nebūt nav galā - vecās mantas lido ārā, pagalms pamazām atgūst elpu, bet darba sparu ik pa laikam papildina arī pa kādam asākam vārdam. Pie zupas šķīvja dāmas ar smaidu atceras talcinieču savstarpējos kašķus un, atguvušas spēkus, metas paveikt pēdējos darbus, tostarp sakurināt ugunskuru. Taču Dainītei par katru lietu sāp sirds - viņasprāt, veco soliņu vajadzētu salabot, nevis mest liesmās. Tikmēr Magone strikti nolēmusi sākt jaunu dzīvi un atrunāšana kaut ko saglabāt vai labot - šoreiz viņai nepavisam nav pa prātam!
Kad darbi padarīti, sarunas aizved pie pēdējā pusgada spilgtākajiem notikumiem un nākotnes plāniem. Magone atklāj, ka ilgi apspriestā pārvākšanās pagaidām tiek atlikta un dzīves lielās pārmaiņas vēl nogaidīs. Vakars noslēdzas ar Magones pavisam neparastu ideju - kā būtu, ja viņas liekos taukus varētu atsūkt un pārdot?
Jesicas dzimšanas dienas svinības beidzot ir klāt! Svinību vietā viens pēc otra sāk pulcēties viesi. Skan pirmie apsveikuma vārdi, netrūkst smaidu un sirsnīgu apskāvienu, bet īpašu brīdi rada Jesicas un Jura pirmā deja, kurai abi gatavojušies vairāk nekā mēnesi. Vakaru vēl saldāku padara dzimšanas dienas torte ar svecītēm un kopīgi dziedātā apsveikuma dziesma.
Svētku gaitā pie galda raisās sirsnīgas un jautras sarunas ar draugiem, tiek cilātas atmiņas un smiets par kopā piedzīvoto. Jesica neslēpj, ka dāvanā no Jura šogad saņēmusi pavisam citādāku dāvanu - remontu vannas istabā, kaut ilgstoši kā dāvanu viņa lolojusi mazu sunīti!
Pēc skaļajiem strīdiem un smagām sarunām Kambalu pāris ceļā uz Lietuvas Krusta kalnu pieņēmis sāpīgu lēmumu - turpmāk dzīvot atsevišķi. Ierodoties svētajā vietā, starp abiem valda neierasts klusums, jo šķiet, ka viss svarīgākais jau ir pateikts. Taču neizrunātās emocijas joprojām smacē.
Olga neslēpj dziļo rūgtumu par apkārtējo pārmetumiem un sabiedrības priekšstatiem par viņas motīviem. Viņa atzīst, ka vienmēr centusies Kasparu atbalstīt, rūpēties par viņu un mudināt sasniegt vairāk, tāpēc tagad piedzīvotais sāp īpaši smagi. Smagais klusums un attiecību nenoteiktība Olgu noved līdz asarām, kamēr Kaspars, šķietami simboliski novelkot savu rokas pulksteni, paziņo, ka viņa laiks kopā ar Olgu ir beidzies. Taču atbilde uz jautājumu, vai tas ir galīgs punkts vai tikai sāpīga pauze, pagaidām paliek neatbildēta…
