Vita Valtere izpļāpājas par vīra neparasto bērnības iesauku
Valteru ģimene Lauris pirmo reizi maina podu, vismaz cenšas darīt, izlikties par gudru. Vita noguļas lejā pie poda, Lauris komentē, ko vajag darīt - viņš lēnām paceļ balsi, Vita nesaprot, ko viņš grib, lai skrūvē nost. Vita piefiksē - “nebļauj”. Vita atzīst, ka Laurim, ja kaut kas nesanāk, viņš var aizsvilties, kļūt ūcīgs, un izrādās Laurim tāda iesauka jau ir no bērnības.