Margarita Kolosova izplūst asarās par pazaudēto laiku ar tēvu
Margarita Kolosova sarunā ar Ieva Brante emocionāli sabrūk – uzzinot patiesību par tēvu, viņa atzīst, ka ilgi raudājusi un sāpīgi pārdzīvo pazaudēto laiku. Viņa mātes rīcību vērtē kā egoistisku, jo viņai tika liegta iespēja iepazīt tēvu.
No tantes uzzinātais atklāj, ka tēvs viņu nav aizmirsis un visu mūžu mīlējis arī viņas māti. Ieva uzsver – pagātni mainīt nevar, taču Margarita tagad skaidri zina, kā pati savā dzīvē nekad nerīkotos.